-->

Kā apliecinās jebkurš cilvēks, kurš nodarbojas ar radošo darbību, vēsture ir spēcīgs iedvesmas avots. Mūsu rīcībā ir labāki rīki, instrumenti un risinājumi, kā jebkad, bet tas nenozīmē, ka uzgriežam muguru lietām, kas ne tikai ir izdzīvojušas cauri laikiem, bet arī kļuvušas ikoniskas. Šādi arī sākas “ZEISS BIROJU” – MŪKU SALĀ topošās A klases biroju ēkas – stāsts. Kāpēc šai celtnei dots tieši šāds nosaukums? Kāds ir tās vēsturiskās iedvesmas avots? Un kāpēc šī projekta īstenošanai bija nepieciešamas gandrīz divas desmitgades?

Attīstība 20 gadu garumā

 Attīstība ir lieliska ne tikai teritorijas perspektīvas, bet arī sabiedrības izaugsmes mēraukla. Pēdējo gadu laikā vairākas Rīgas apkaimes ir piedzīvojušas vēl nebijušu uzplaukumu – novārtā pamestas vai gluži vienkārši nedaudz piemirstas teritorijas nu ir kļuvušas par kultūras un biznesa centriem, un šīs attīstības pamatā ir pilsētas iemītnieku labbūtība.

Šādu attīstību ir piedzīvojusi arī Mūkusalas ielas apkaime. Vēsturiski tā pēdējos gadu simteņus ir bijusi industriāla teritorija – rūpnīcas šeit radītas jau 19. gadsimtā, un šo likteni lielā mērā diktējusi tieši atrašanās vieta – Daugavas un pilsētas vēsturiskā centra tuvums. Laiki mainās, taču ne Mūkusalas priekšrocības – tās atrašanās vieta vēl aizvien ir ārkārtīgi pievilcīga īpašība.

Latvijas Nacionālās Bibliotēkas ēka un Latvijas Universitātes Akadēmiskais Centrs nav vienīgie “tuvās Pārdaugavas” attīstības jūdžakmeņi. Par tādiem var saukt arī gaidāmo Daugavas kreisā krasta promenādes pārbūvi un MŪKU SALU – uzņēmējdarbībai un atpūtai radītu vidi, kuras attīstība ir aktīvi norisinājusies pēdējos 20 gadus, un rezultāts ir acīmredzams – tagad šeit mitinās tādi  sabiedrībā atpazīstami uzņēmumi kā Delfi, Bolt, Tele2, Cognizant, un daudzi citi tirgus līderi savās nozarēs. Taču ar to vēl viss nav beidzies – šeit pašlaik tiek plānoti un īstenoti arī citi nozīmīgi projekti, pirmais no kuriem ir “ZEISS BIROJI” – A klases biroju ēka, kas sevī apvieno mūsdienīgus risinājumus un MŪKU SALAS vēsturisko auru.

Izstrādāt jaunu vīziju

Apgalvojums, ka “ZEISS BIROJU” ēkas pirmsākumi ir meklējami 1912. gadā, nav tālu no patiesības, jo tieši tad šeit būvēta Karla Ceisa optikas fabrika, kas arī kļuvusi par jaunās biroju ēkas iedvesmas avotu. Un par to liecina ne tikai nosaukums vien.

“2008. gadā mūs aicināja sniegt savu redzējumu par Mūkusalas Biznesa Centra attīstību. Un, braucot uz šejieni prezentēt savas idejas, uzmanību vienmēr piesaistīja vēsturiskā Zeiss ēka, jo tā bija pilnīgi atšķirīga no citiem Rīgā tapušajiem industriālajiem projektiem,” stāsta Pēteris Bajārs, biroja “Outofbox” vadošais arhitekts. Tieši viņš uzskatāms par nu jau topošās “ZEISS BIROJU” ēkas idejas autoru. Toreiz, pārstāvot arhitektu biroju “India”, viņš uzsācis vēsturiskās Zeiss rūpnīcas ēkas izpēti, uz kuru balstoties arī izstrādājis A klases biroju ēkas vīziju.

“Jau pirms tam bija projekts, kur viens no risinājumiem ēku bija nojaukt. Bija risinājums, kurā tiek saglabāta daļu no ēkas, un variants, kad tiktu saglabāta tikai fasāde,” viņš stāsta. “Mēs ilgi un diplomātiski mēģinājām pārliecināt, ka ar šo ēku noteikti var izdarīt vēl kaut ko, un lūdzām iespēju konkrēti sniegt savu redzējumu. Un tad mēs mēģinājām,” stāsta Pēteris Bajārs.

Pārsteidzošā vēsture

Lai gan vēsturiskā Zeiss biroju ēka, kas reiz bijusi vietā, kur pašlaik atrodas iebrauktuve Dēļu ielā, simts gadus ir bijusi ikoniska Mūkusalas ielas ainavas sastāvdaļa, informācijas par tās pirmsākumiem ir bijis pavisam nedaudz. “Būvvaldē ir saglabājušies tikai 1938. gada izpildrasējumi, bet par pašu ēku nekādas informācijas nebija. Savā piedāvājumā apsolījāmies veikt pamatīgu izpēti un iegūt visu informāciju par šo ēku – visu, ko vien var iegūt,” stāsta “ZEISS BIROJU” idejas autors. “Tad “aizrakāmies” līdz tam, ka tā reiz ir bijusi Karla Ceisa optikas ražotne. Meklējot citas Karla Ceisa rūpnīcas, kolēģis atrada pastkartīti no Jēnas, Vācijā, kur atrodas Carl Zeiss galvenā ražotne. Un šai ēkai bija ļoti daudz līdzību ar Rīgas ēku, kas savukārt mūs mudināja uzrakstīt Carl Zeiss arhīvam,” viņš stāsta.

Šis lēmums vainagojies ar panākumiem – lai gan tā arī nav zināma informācija par to, kas ir šīs ēkas projektētāji, arhitektu birojs uzzinājis, ka tā ir būvēta 1912. gadā kā monolīta dzelzsbetona ēka, kas pēc būtības to padarītu par vecāko dzelzsbetona ēku Rīgā – šobrīd vecākā šāda veida celtne ir “Splendid Palace” kinoteātris, kas būvēts 1923. gadā. Tātad atklājies, ka Carl Zeiss vēsturiskā ražotne ar šo titulu varēja lepoties veselus 11 gadus ātrāk.

“Otra interesantā lieta bija tā, ka ēkas fasādes sastāvēja no monolītā dzelzsbetona, bet abas gala fasādes bija kā tāds pagaidu ķieģeļu mūrējums, ar domu, ka šo ēku pa posmiem kā “Lego” māju varētu būvēt tālāk. Tā arī ir noticis Jēnā, kur ēka aizņem veselu kvartālu. Bet šeit, līdz ar 1914. gadu, kad sākās Pirmais pasaules karš, visa ražošana tika pārtraukta,” stāsta arhitekts.

Pēc kara Zeiss optikas rūpnīca savu ražošanu nav atsākusi. Taču kas noticis ar ēkā esošajām iekārtām? Arī uz šo jautājumu Pēteris Bajārs ir atradis atbildi. “Iekārtas tika aizvestas uz Novosibirsku, kur vēl joprojām ir optiskā rūpnīca. Un, cik nopratām, tā vēl joprojām izmanto tās pašas iekārtas.”

Septiņas dažādas ieceres

Ceļš no idejas līdz projekta īstenošanai ir bijis patiešām garš, taču 2022. gada janvārī beidzot noritējusi svinīgā laika kapsulas iemūrēšanas ceremonija. Par to, tieši cik ilgu laiku šis projekts ir prasījis, atgādina Mūkusalas Biznesa Centra līdzīpašnieka Klāva Vaska teiktie vārdi: “Šis ir manas dzīves ilgākais projekts. Šajā laikā ir izaugušas manas divas meitas, viena no viņām jau ir pabeigusi augstskolu, un šajā teritorijā esam uzbūvējuši vismaz četras citas ēkas. Bet mans vēstījums ir par to, ka katram cilvēkam nepieciešams savs mērķis. Un, ja šim mērķim tici, virzies uz to un nepadodies, tad rezultāts agrāk vai vēlāk tiks sasniegts,” viņš sacīja laika kapsulas iemūrēšanas ceremonijā.

Kā viņš stāsta, visā projekta gaitā ir bijuši piesaistīti septiņi dažādi arhitekti un izstrādātas septiņas dažādas ieceres par to, kā ZEISS BIROJU ēkai ir jāizskatās. Un dažādu apstākļu dēļ arī Pēteris Bajārs, lai arī biroju ēkas idejas autors, ēkas būvniecības darbus tagad vēro no malas.

“Projektam pa vidu bija ekonomiskā krīze, tāpēc tika ieturēta pauze. Darbu pie projekta atsākām 2014. gadā, taču laikā, kad projekts tika saskaņots, atklājās, ka visu šo laiku, jau kopš 90. gadiem, Zeiss ēka ir stāvējusi tukša, un ir pārāk dramatiskā stāvoklī. Patiesībā tās saglabāšana bija ekonomiski nepamatota,” stāsta Pēteris Bajārs. “Tika pieņemts lēmums ēku demontēt un tās vietā uzbūvēt kopiju. Mūkusalas Biznesa Centrs mums šo darbu piedāvāja, taču nevēlējāmies veidot repliku, tāpēc nolēmām pie projekta darbu neturpināt,” viņš stāsta.

Balstoties uz arhitektu biroja “India” izstrādātajām skicēm un tehnisko projektu, darbus turpināja “DUAL” arhitekti, un būvniecības darbus pašlaik veic būvfirma “Velve”. Taču Pētera Bajāra saikne ar MŪKU SALU nav zudusi – viņš šai teritorijai ir projektējis arī citas ēkas un izstrādājis kvartāla atjaunoto vīziju.

Atbrīvoties no industrializācijas nihilisma

Plāni laika gaitā ir mainījušies, taču attīstība ir nenoliedzama – pēdējo gadu laikā ir atjaunota Dēļu iela, kas no Rīgas kartes uz kādu laiku bija pazudusi, taps arī gājēju tiltiņš, kas MŪKU SALU savienos ar Torņakalnu. “Esam dabūjuši atpakaļ lietas, ko padomju gadi un industrializācijas absolūtais nihilisms bija iznīcinājuši. “ZEISS BIROJU” ēka ir augstvērtīga arhitektūra, atšķirīga un pamanāma, un tā kalpo kā Mūkusalas Biznesa Centra vizītkarte, un es ceru, ka tā tas arī būs nākotnē,” stāsta “ZEISS BIROJU” idejas autors.

“Process bija ļoti interesants, process bija ļoti garš. Un, protams, pa ceļam gadās daudz kas, bet ir patīkami, ka konsekventi tiek turpināti iesāktie soļi.. Man šķiet, ka mēs bijām uz pareizā ceļa – to parāda tas, ka 2022. gadā mēs būvējam ēku, kuras pirmās skices ir tapušas 2008. gadā, un ka tās ir bijušas ļoti laikmetīgas. Un tās vēl joprojām ir laikmetīgas.”