Māksla MŪKU SALAI nav sveša – jau kopš A klases biroju ēkas ZEISS BIROJI atklāšanas savu darbu izstādes šeit jau aizvadījuši tādi mākslinieki kā Kiwie, Artis Bute un Juris Zvirbulis. Tagad šim sarakstam pievienojas arī gleznotājs Mareks Gureckis, kura darbu izstāde “Kabatā visums” ZEISS BIROJU lobijā apskatāma līdz pat 22. novembrim. Izstādes tiek rīkotas sadarbībā ar galeriju Birkenfelds www.birkenfelds.lv
Kā stāsta mākslinieks, izstādes darbi ir atlasītiatskatoties uz savu 50 gadu jubileju – izstādes galvenā doma ir parādīt ko viņam ir izdevies radīt savos “nieka” 50 gados. “Tā ir atskaite par piecdesmit gadiem. Piecdesmit mani nospiedumi krāsā! Tagad viss tikai sāksies – tas pusgadsimts tās tīņu skrējiens vien ir, visas labākās gleznas vēl ir priekšā,” saka Mareks Gureckis.
Mareka Gurecka ceļš mākslas pasaulē aizsācies 14 gadu vecumā, uzsākot dzīvi laukos. Pēc mākslinieka vārdiem, gleznošana šajā laikā savijusies ar meditāciju un dažādu reliģisko konfesiju izpēti, taču galu galā viņa radošais ceļš aizvedis viņu līdz pavisam neparastam galamērķim – Rīgas cirkam. “Mans onkulis bija Rīgas cirka direktors, un ar viņa gādību es kļuvu par cirka reklāmu zīmētāju. Šodien, digitālajā laikmetā, tas skan visai eksotiski,” viņš stāsta. “Mani gribēja sūtīt uz cirka skolu tuvajās ārzemēs, viss jau bija sarunāts – es būtu kļuvis par cirka mākslinieku,” atceras Mareks Gureckis. “Vai es mācēju žonglēt? Neko es nemācēju, bet bija ļoti liela dūša un gribēšana. Bet 1990. gadā Latvija kļuva par neatkarīgu valsti un visi braukšanas plāni izkūpēja,” viņš stāsta.
Nosaukums “Kabatā visums” simbolizē to, ka viss nepieciešamais vienmēr ir rokas stiepiena attālumā. Kabatā ikviens no mums glabā visu svarīgo un tajā pašā laikā arī dažnedažādus sīkumus. “Mana sieva man saka, ka man kabatā esot melnais caurums – arī tā ir visuma sastāvdaļa! Reiz redzēju kādu foto, kur cilvēkam kabatā spīdēja lukturītis, un tad arī nodomāju – kabatā visums! Gribas to izņemt pa maziem gabaliņiem un salikt savu skaisto pasaulīti,” viņš stāsta.
Visuma salikšana pa maziem gabaliņiem izpaudusies arī praksē – izstādes atklāšanas gaitā apmeklētājiem bija iespēja pašiem izlemt, kādā secībā izvietot kolāžas veida kompozīciju, kas sastāv no vairākiem mākslinieka mazformāta gleznojumiem. Kā stāsta mākslinieks, videi, kurā darbi tiek izvietoti, ir milzīga nozīme. “Maniem darbiem meklēju īstno sienu, īsto telpu, kurā tie dzīvo “uz pilnu klapi” – plašu, gaišu betona sienu. Tā ir savstarpēja atkarība vienam no otra – gleznai un videi. Viena bez otras nevar,” viņš stāsta. “Visiem darbiem vietas muzejā nepietiek, tāpēc mēs radām muzeju tur, kur pašiem patīk,” viņš stāsta par savu darbu izvietojumu ZEISS BIROJOS.
Mākslinieka darbos nereti tiek izmantoti tādi priekšmeti kā mehānika, seni trauki, šaha figūras un klavieres – šie elementi caurvijas ar bagātīgām krāsu faktūrām un dekoratīviem rakstiem. “Visa mana dzīve ir spēle – uz kuru pusi vērsies, tevi sagaida izaicinājums. Bez azarta būtu grūti!” noslēdz Mareks Gureckis.